Jaunā VIENOTĪBA

Pozitīvi vērtējams

Programmā akcentēta ekonomikas modernizēšana klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kā arī enerģētiskās neatkarības veicināšana, akcentējot vēja un saules enerģijas izmantojamību un virzot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanai. 

Pretrunīgi vērtējams

Ļoti atšķirīga vides jautājumu izpratne un paustais starp partijas biedriem. Jaunās Vienotības biedrs, premjerministrs Krišjānis Kariņš nereti personīgi demonstrējis izpratni un rūpes par klimata un dabas aktuālajiem jautājumiem starptautiskā un nacionālā mērogā, taču nav pārliecības, ka šāda izpratne dominē partijā kopumā. 

Partija programmā sola veidot politisko nāciju, kas balstās arī Eiropas vērtībās un izpratnēm, kā arī veicināt spēcīgas Eiropas Savienības attīstību, bet reizē ieviest Eiropas Savienības Zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm. Visām valstīm domājot līdzīgi kā Jaunās vienotības politiķiem, var zust Zaļā kursa un vienotas Eiropas Savienības vērtību un attīstības scenārija jēga. Nav saprotams, vai partija sola domāt par īstermiņa vai ilgtermiņa Latvijas iedzīvotāju interesēm, vai izvēlēties tikai sev tīkamo no Zaļā kursa politikas un regulējuma klāsta, bet pārējo atmest.

Partija sola atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināla būvniecība Latvijā, bet nav skaidrs, kāda ir partijas nostāja par tā izmantošanu tālākā nākotnē. 

Negatīvi vērtējams

Programmā minēta dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības attīstība, taču tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem Jaunā Vienotība aktīvi atbalstīja koku ciršanas noteikumu grozījumus un tādējādi vēl intensīvāku koksnes resursu ieguvi Latvijas mežos.