Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika un Zaļais kurss Latvijā

Projekta “Zaļais barometrs” podkāstu sēriju turpinām ar Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas un Zaļā kursa Latvijā tēmu, kas ir raisījusi daudz diskusiju.

 

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Latvijas Eiropas Kopējās lauksaimniecības Stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam, kas iesniegts Eiropas Komisijai (EK) izvērtēšanai. Dabas aizsardzības organizācijas un lauksaimnieki par to ir izteikuši neapmierinātību, savukārt Zemkopības ministrija to sauc par kompromisu. 

Zemkopības ministrija uzskata, ka plāns ir labs kompromiss, jo tajā paredzēti pietiekami daudz pasākumi, kas vērsti uz bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu un lauku daudzveidības saglabāšanu. Savukārt dabas aizsardzības organizācijas, t.sk. Latvijas Dabas fonds, ir skeptiskas par plāna reālo ietekmi uz dabu un vidi, bet plānā iekļautos pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vērtē kā nepietiekamus, tā kā plānā nav iekļauti vides ietekmes u.c. rādītāji, kas raksturotu plāna ambiciozo mērķu sasniegšanu, kā arī mērķi ir pretrunīgi. 

Finansējums kopējai lauksaimniecības politikai Latvijā iepretim citām valstīm ir palielināts, kas abu pušu skatījumā vērtējams pozitīvi. Plāna tālāko virzību un īstenošanu ietekmēs EK sniegtais atzinums (sagaidāms tuvākā mēneša laikā), kā arī normatīvie akti, kas tiks izstrādāti, balstoties uz šo plānu. Tieši šie divi faktori būs svarīgi, vai un cik lielā mērā tuvāko gadu laikā Latvijas lauksaimniecība ies kopsolī ar dabas ilgtspējīgu attīstību. 

Cik “zaļa” ir Latvijas lauksaimniecība, kādas izmaiņas un izaicinājumi sagaidāmi tuvākajā nākotnē? Kā mazināt atkarību no citu valstu resursiem (piem., minerālmēsliem)? Vai plāna īstenošana reāli samazinās ķīmisko pesticīdu izmantošanu Latvijā (piem., pieaugot aramzemju platībām graudaugiem un tehniskajām kultūrām)? Vai Latvijā pieaugs bioloģisko platību un bioloģisko lauksaimniecību skaits? Kā atrast līdzsvaru starp dabas daudzveidības saglabāšanu un tautsaimniecības interesēm (piem., samazināt piegāžu ķēdes, ražot savas izejvielas, nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku)? 

To šajā podkāstā žurnālista Raivja Bahšteina vadībā skaidro Jānis Eglīts, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Pēteris Lakovskis, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošais pētnieks, un Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs.


Sarunas dalībnieki (no kreisās): Raivis Bahšteins (moderators), Pēteris Lakovskis, Jānis Eglīts un Andrejs Briedis.

Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.