Zaļā Barometra apskats: novembris-decembris 2021

Glāzgovas klimata samits

Novembrī, un, iespējams, pat visā gadā nozīmīgākais politiskais notikums pasaulē ir Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konference, kas līdz 12. novembrim notika Glāzgovā. Eksperti uzsver, ka Glāzgovas COP26 sanāksmei ir īpaša nozīme, jo pasaulē sasniegta pēdējā robeža, pie kuras vēl ir iespējams mazināt katastrofālas klimata pārmaiņu sekas. Latvijas Dabas fonda klimata eksperts Ojārs Balcers norādīja, ka lielais vairums piesārņotāju turpina ignorēt pārējās pasaules drošības vajadzības, neievērojot iepriekšējā konferencē, 2015. gada Parīzes nolīgumā, panākto vienošanos. Tā paredzēja noturēt globālo sasilšanu krietni zem 2℃ robežas un vēlams ierobežot to līdz 1,5 ℃, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Vienošanās mērķis kopumā bija stiprināt valstu spēju pašām tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

COP26 ietvaros tika pieņemti virkne lēmumu gan par SEG emisiju samazināšanu, gan par pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan arī klimata finansējumu. Tāpat  panāktie lēmumi paredz arī nepieciešamību pēc sociāli taisnīgas pārejas, tostarp turpinot pakāpeniski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai attīstības valstīs. Zaļā Barometra klimata eksperti uzskata, ka Glāzgovas klimata pakts nav ideāls, bet tomēr tas stiprina Parīzes vienošanos. COP26 apliecina nepieciešamību ierobežot globālo sasilšanu 1,5°C robežās un nosaka spēcīgu sistēmu saistību izsekošanai, salīdzinot ar reālo progresu.

Kāda reāli būs lauksaimniecība Latvijā?

Lauksaimniecība ir joma, kas vistiešāk ietekmē dabas situāciju, kā arī var veicināt vai mazināt klimata pārmaiņas. Tāpēc Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna projekts Latvijai 2023.-2027. gadam ir ļoti svarīgs dokuments mūsu vides un dabas tuvākajai nākotnei.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam projekts mūsu vērtējumā neparedz nopietnus risinājumus nedz klimata krīzei, nedz bioloģiskās daudzveidības krīzei, bet gan lielākoties vērsts uz iepriekš uzņemtā kursa – lauksaimniecības industrializācijas – noturēšanu.

Viens no ES Zaļā kursa izvirzītajiem nosacījumiem ir nodrošināt konkrētu izdevumu daļu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai – diemžēl Latvijas plāns nesniedza skaidrību, kā tajā ietvertie pasākumi atbilst šai prasībai, turklāt tas bija bagāts ar klajām nepilnībām. Tā piemēram, paredzētie atbalsta maksājumi par pļavu biotopu apsaimniekošanu ir tādi, kas skaidri norāda lauksaimniekiem, ka izdevīgāk ir pļavas uzart un izmantot laukaugu audzēšanai, par to saņemot lielāku atbalstu. Vērtējot KLP SP piedāvātās ekoshēmas, jāsecina, ka izvēlētie pasākumi negarantē pasākumiem izvirzīto vides mērķu sasniegšanu, savukārt paredzētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecību nedod pārliecību, ka tiks apturēts augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas pieaugums. Nav skaidrs, kā saskaņā ar šo plānu tiks samazinātas SEG un amonjaka emisijas. Kopumā ZM piedāvājumā nolasāma došanās pa ierastajām sliedēm – neilgtspējīgas lauku industrializācijas un vides iznīcināšanas virzienā, Zaļā kursa mērķu īstenošanai pievēršoties vien formāli un ignorējot to, ka lauksaimniecības uzdevums jau sen nav tikai produktu ražošana, bet tai ir milzīga loma vides nodrošināšanā.

Vērts pievērst uzmanību: