Zaļā Barometra podkāstos - Zaļais kurss un Meža stratēģija

Projekta "Zaļais barometrs" abas jaunās podkāsta epizodess veltītas jautājumiem, kas būs nozīmīgi šajā gadā ne tikai vides jomā, bet visai sabiedrībai. Eiropas Savienības Zaļais kurss - kas tas ir un kāpēc tas ir neizbēgams, un kādas izmaiņas radīs jaunā ES Meža stratēģija - šīs abas tēmas apspriež un skaidro jomas profesionāļi no dažādiem skatu punktiem.

"Zaļais Barometrs" podkāsta epizode #2: "Kāpēc ES Zaļais kurss ir neizbēgams?"

Tajā tiek kliedēti mīti par ambiciozo ES virzienu uz zaļu un videi draudzīgu attīstību, atbildēti jautājumi un iezīmētas gaidāmās izmaiņas.

Vai Zaļais kurss ir atsvešināta un attālināta politika, kas tapusi ES gaiteņos un kuru mums nāksies ieviest vai tieši otrādi – Latvijas iespēja vienoties kopīgās rīcībās, lai būvētu SAVU zaļo ekonomiku, attīstītu zinātni, inovācijas un veidotu jaunu tirgu, kā to sarunā uzsver Uģis Rotbergs (Rīgas Domes deputāts un Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs) un Mārtiņš Zemītis (Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Politikas nodaļas vadītājs). Var piekrist Laurai Treimanei (Pasaules Dabas fonda Klimata programmas vadītāja) - ja klimata krīzi atstājam nerisinātu un turpinām dzīvot, kā līdz šim, mēs varam maksāt dārgu cenu – piedzīvot vel ekstremālākus laikapstākļus, ūdens deficītu, vides degradāciju, gaisa piesārņojumu u.c., tādējādi ES Zaļais kurss ir prātīga un neizbēgama izvēle. Mārtiņš Zemītis uzsver, ka Eiropas Zaļā kursa ieviešanai ir piešķirti ievērojami finanšu resursi, kas ieguldāmi gudri un ilgtermiņā atmaksāsies, radot, iespējams, līdz šim vēl nebijušus produktus un pakalpojumus. Var piekrist runātājiem, ka tieši zaļajām precēm būtu jāmaksā lētāk iepretim t.s.  brūnajā ekonomikā radītajām, jo šis ražošanas process atstāj negatīvu ietekmi uz dabu. Sarunā aplūkots arī tas, ka Zaļais kurss aptver ne tikai rīcības klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī citus jautājumus ar globālu ietekmi.

Par šiem un citiem jautājumiem klausies podkāstā: https://www.zalais-barometrs.lv/zinas/12.html

Sarunā piedalās: MĀRTIŅŠ ZEMĪTIS, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Politikas nodaļas vadītājs, UĢIS ROTBERGS, Rīgas Domes deputāts, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs, LAURA TREIMANE, Pasaules Dabas fonda Klimata programmas vadītāja un GUSTAVS NORKĀRLIS, Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācijas vadītājs. Sarunu vada žurnālists Raivis Bahšteins.

Saruna pie galda Sarunas dalībnieki (no kreisās): Uģis Rotbergs, Mārtiņš Zemītis, Gustavs Norkārklis (attālināti), Laura Treimane, moderators Raivis Bahšteins.

"Zaļais Barometrs" podkāsta epizode #3: "Kādā mežā ved ES Meža stratēģija?"

Projekta “Zaļais barometrs” sarunas 3. epizode veltīta aktuālajai tēmai par Eiropas Savienības (ES) Meža stratēģiju 2030. gadam. Tā ir viena no ES Zaļā kursa pamatiniciatīvām un aktualizē pirms vairāk nekā 20 gadiem apstiprināto meža politikas mērķi Latvijā – meža ilgtspējīga (nenoplicinoša) apsaimniekošana, līdzsvarojot ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos mērķus.

Diskusijā, kuru vada žurnālists Gundars Rēders, dzirdami atšķirīgi viedokļi par to, vai Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi. No vienas puses, dabas organizāciju pārstāvji - Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, un Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis uzskata, ka, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu Latvijas mežos, atdarinot dabiskos procesus, ES līmenī ir nepieciešams noteikt stingrus mērķus un atskaitīšanās kārtību. Dabas ekspertu ieskatā tas veicinātu ES Meža stratēģijas ieviešanu Latvijā, radot vienotu izpratni par atslēgas terminiem un veicinot savstarpēju dialogu un kompromisu starp ekoloģiskajām un ekonomiskajām interesēm. No otras puses Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore komunikācijas jautājumos, un Jānis Eglīts, Zemkopības ministra biroja vadītājs, pauž viedokli, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, cilvēkam mērķtiecīgi veidojot mežu kultūru. J.Eglīts uzskata, ka ES Mežu stratēģiju var īstenot bez ārēja “rāmja”, jo situāciju Latvijā nevar salīdzināt ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Spāniju, Portugāli, Somiju.

Vienlaikus A.Grasmane uzsver, ka ir nepieciešama politiskā griba un rīcības programma sadarbības veicināšanā starp valsts iestādēm, mežu īpašniekiem un dabas aizsardzības profesionāļiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, it īpaši mikroliegumu jautājumā, pretējā gadījumā mikroliegumu statuss ir meža īpašnieku bieds un augsne konfliktiem. J.Ķuze piekrīt, ka nepieciešams iekļaujošāks modelis, rodot dialogu starp meža īpašniekiem un dabas aizsardzību, t.sk., izveidojot adekvātu kompensāciju piešķiršanas sistēmu. Tā kā pašreiz tā ir vienīgā juridiski iespējamā alternatīva, tad dabas aizsardzībā tā prevalē.

Par šiem un citiem jautājumiem klausies podkāstā: https://www.zalais-barometrs.lv/zinas/13.html

Podkāstu vadīja žurnālists Gundars Rēders, diskusijā piedalījās jomas profesionāļi - Jānis Eglīts, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore komunikācijas jautājumos, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs un Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis.

Podkāsts “Zaļais barometrs” tapis projekta “Zaļais barometrs” ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu. Tajā runājam par vidi, dabu un politiku. Projektu īsteno Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un biedrība Zaļā Brīvība.

Saruna pie galda 2 Sarunas dalībnieki (no kreisās): Jānis Ķuze, Viesturs Ķerus, Aiga Grasmane, Jānis Eglīts, moderators Gundars Rēders.

 

zaļais barometrs logo