Kas noticis vides, dabas un klimata politikā pirms Ziemassvētkiem?
• ES Vides ministru padome lemj par Dabas atjaunošanas regulas priekšlikumu: Latvijas pozīcija viena no piesardzīgākajām
• Jaunās valdības deklarācija: klimata, vides un dabas aizsardzības jomās daudz iekšējo pretrunu
ES Vides ministru padome lemj par Dabas atjaunošanas regulas priekšlikumu: Latvijas pozīcija viena no piesardzīgākajām
2022. gada 20. decembrī notika Eiropas Savienības Vides ministru padomes sanāksme Briselē, kurā tika diskutēts par Dabas atjaunošanas regulas priekšlikumu.
Eiropas Komisijas piedāvātais Dabas atjaunošanas regulas priekšlikuma mērķis ir atjaunot ekosistēmas, dzīvotnes un sugas visās ES sauszemes un jūras teritorijās, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos.
Dabas atjaunošanas regula būtu pirmais šāda veida normatīvais akts Eiropas Savienībā, kas izvirzītu saistošus mērķus ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanā. Tā kalpotu kā stratēģijas galvenais elements, kurš mērķē panākt degradēto ekosistēmu atjaunošanu - jo īpaši tādu, kurām ir vislielākais potenciāls saistīt oglekli -, kā arī novērst un samazināt dabas katastrofu ietekmi.
Daba Eiropā strauji pasliktinās, un šobrīd jau vairāk nekā 80 % dzīvotņu ir sliktā stāvoklī. Mitrāju, upju, mežu, zālāju, jūras ekosistēmu un tajos mītošo sugu atjaunošana palīdzēs palielināt bioloģisko daudzveidību un tādējādi nodrošināt to, ko daba mums piedāvā bez maksas, piemēram, ūdens un gaisa attīrīšanu, labības apputeksnēšanu, pasargāšanu no plūdiem. Dabas atjaunošana palīdzēs arī ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C, veicinās Eiropas stratēģisko autonomiju, kā arī novērsīs dabas katastrofas un samazinās riskus pārtikas nodrošinājumam.
Lai arī Latvijas pozīcija kopumā bija šīs Eiropas Komisijas iniciatīvas atbalstoša, tomēr tā, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu pozīcijām, vienlaikus bija arī viena no piesardzīgākajām un skeptiskākajām. Kā vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā Latvijas pārstāvis ES Vides padomē minēja finansējuma pieejamību. Taču vislielākais uzsvars Latvijas pozīcijā bija norāde uz nepieciešamību dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko ceļu šo mērķu sasniegšanai, kā arī atgādinājums, ka dabas atjaunošanas mērķi nedrīkst kavēt tautsaimniecības (jo īpaši mežsaimniecības) attīstību. Kopumā ES dalībvalstis ES Vides ministru padomē pauda atbalstu regulai, taču daļai valstu (piemēram, Ungārijai, Maltai, Polijai) bija būtiski iebildumi.
Latvijas vides organizācijas ir gandarītas par Eiropas Komisijas ierosināto Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu un to pilnībā atbalsta. Taču vienlaikus apzinās, ka šī likumprojekta tālākā virzība būs izaicinoša un regulas galīgā versija var krietni atšķirties no sākotnējās. Sarunās ar Latvijas politiķiem vides organizācijas ir vairākkārt uzsvērušas un skaidrojušas Latvijas un ES ieguvumus no Dabas atjaunošanas regulas un aicina Latvijas politiķus sniegt pārliecinošu atbalstu šim likumprojektam.
Jaunās valdības deklarācija: klimata, vides un dabas politikā daudz iekšējo pretrunu
2022. gada 14. decembrī pēc ilgām diskusijām nāca klajā Deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. 328 punktu lielais dokuments ietvēra arī daudzas atsauces uz klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kurus vides organizācijas jau iepriekš gan publiskajās debatēs, gan, iesniedzot rakstiskus priekšlikumus, bija norādījušas.
Lai arī deklarācijā ir minēti daudzi pozitīvi uzstādījumi klimata, vides un dabas aizsardzības jomās, tomēr kopumā tā ir vērtējama ļoti pretrunīgi.
Pirmkārt, valdības deklarācija netieši norāda, ka dabas aizsardzības mērķu sasniegšana nedrīkst traucēt tautsaimniecības attīstībai un Latvijas konkurētspējai. Šāds naratīvs vēlreiz apliecina vides organizāciju daudzkārt uzsvērto un novēroto, ka politiķiem trūkst vēlmes un/vai izpratnes par to, ka tautsaimniecību ir iespējams virzīt ilgtspējīgi un ka visas sabiedrības interesēs ir šādu tautsaimniecību atbalstīt un attīstīt. Tiek pārspīlēti un nepamatoti pretstatītas ekonomiskās intereses un Zaļā kursa mērķi.
Otrkārt, deklarācija ir ļoti pretrunīga un, šķiet, atspoguļo vēlmi ietvert gan vides organizāciju izvirzītos mērķus, gan industriju lobiju stingros uzstādījumus un novilktās sarkanās līnijas. Tādēļ ir situācijas, kad viens pants ir formulēts klimatam, videi un/vai dabas aizsardzības mērķiem atbilstoši, bet otrs faktiski to atceļ. Dēļ šādām pretrunām, izlasot deklarāciju, nav īstas skaidrības un pārliecības par valdības nostāju. Piemēram, klimata, vides un dabas aizsardzības kontekstā deklarācijas 107. pants “Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Eiropas zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un "Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”) klimata mērķu īstenošanu […]” faktiski uzliek par saistošu ievērot visu Zaļo kursu. Bet citviet deklarācijā var atrast pantus, kuri ir pretrunā Zaļā kursa mērķiem.
Taču viennozīmīgs atbalsts ir pausts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Deklarācijā minēta apņemšanās attīstīt bioloģiskās pārtikas ražošanu, veicināt tās patēriņu, tostarp pilnveidojot Zaļā iepirkuma prasības, tādējādi palielinot bioloģisko produktu īpatsvaru.
