Veikta sabiedriskās domas aptauja “Zaļais Barometrs”

Sabiedriskās domas aptauja “Zaļais Barometrs” īstenota, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret vides, dabas, klimata jautājumiem un politiķu lomu tajos. Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotājus uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās Latvijā, tomēr tikai trešā daļa iedzīvotāju kādu no šobrīd aktīvajām politiskajām partijām uzskata par “zaļu”. Ar iedzīvotāju viedokli var iepazīties aptaujas rezultātu kopsavilkumā.

Vissvarīgākie dabas aizsardzības un vides jautājumi

Par vissvarīgākajiem dabas aizsardzības un vides jautājumiem iedzīvotāji uzskata: gaisa un ūdens piesārņojumu (52%), mežu izciršanu (43%), atkritumu radīšanu (41%) un atkritumu apsaimniekošanu (37%). Savukārt lauku iedzīvotāji kopumā par vissvarīgāko jautājumu uzskata pesticīdu izmantošanu.

Attieksme pret dabas daudzveidības samazināšanos

Vairākums (77%) Latvijas iedzīvotāju, it īpaši tie, kuri ir gatavi rīkoties, lai saglabātu dabas daudzveidību un sievietes, uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās Latvijā. Piem., bioloģiski augstvērtīgu mežu izciršana, dabisko pļavu izzušana. Turklāt vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koku ciršana un kopumā meža apsaimniekošanas intensitāte ir jāsamazina, jo tās rezultātā tiek iznīcināti bioloģiski vērtīgie meži.

Aktivitātes Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai

Lai saglabātu dabas daudzveidību, iedzīvotāji, pārsvarā sievietes un jaunieši - visbiežāk būtu gatavi: izvēlēties produktus no dabai draudzīgiem ražotājiem (38%), saglabāt un uzturēt dabas daudzveidību savā zemes īpašumā (37%), piedalīties dabas atjaunošanas talkās (27%), pārsvarā gados jauni cilvēki - aktīvi parakstīt petīcijas (15%), pārsvarā vīrieši un cittautieši - sekot politisko partiju solījumiem un rīcībai dabas daudzveidības aizsardzībai (12%). Tomēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka nav gatavs rīkoties dabas daudzveidības saglabāšanā.

Atbildīgie par Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanu

Liela daļa (60%) iedzīvotāji uzskata, ka katrs pats ir atbildīgs par Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanu. Kā nākamie atbildīgie norādīti: dabas aizsardzības institūcijas (Dabas aizsardzības pārvalde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), zemju īpašnieki un apsaimniekotāji, Ministru kabinets un Saeima.

Viszaļākā politiskā partija

Tikai trešā daļa (32%) iedzīvotāju kādu no šobrīd aktīvajām politiskajām partijām uzskata par “zaļu” jeb tādu, kas aizstāv dabas intereses un rīkojas vides un klimata labā. Starp tām biežāk atzīmētās partijas ir:

  • “Zaļo un Zemnieku Savienība” (11%) – biežāk atzīst tie, kuri uzskata, ka koku ciršanu un meža apsaimniekošanu kopumā ir nepieciešams veikt intensīvāk, samazinot dabas aizsardzībai un sociālajiem nolūkiem veidotās teritorijas;
  • “Progresīvie” (5%) – salīdzinoši biežāk atzīst gados jauni cilvēki, iedzīvotāji, kas būtu gatavi izvēlēties produktus no dabai draudzīgiem ražotājiem, aktīvi parakstīt petīcijas un sekot līdz politisko partiju solījumiem un rīcībai dabas aizsardzībā;
  • “Saskaņa” (4%) – salīdzinoši biežāk atzīst cittautieši, iedzīvotāji ar pamatizglītību un tie, kuri uzskata, ka dabas aizsardzība par daudz ierobežo saimniecisko darbību;
  • “Attīstībai/Par” (4%) – salīdzinoši biežāk atzīst gados jauni cilvēki.
  • Attieksme pret dabas aizsardzību un saimniecisko darbību

    Iedzīvotāju attieksme pret dabas aizsardzību un saimniecisko darbību Latvijā nav viennozīmīga: 37% iedzīvotāju uzskata, ka dabas aizsardzība samērīgi ierobežo saimniecisko darbību, 17% uzskata, ka tā neierobežo saimniecisko darbību, 16% uzskata, ka dabas aizsardzībai vajadzētu vairāk ierobežot saimniecisko darbību, savukārt 21% iedzīvotāju neredz pretrunas starp dabas aizsardzību un ekonomiku. Jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuri neuztraucas par dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā kopumā, biežāk norāda, ka dabas aizsardzība pārāk daudz ierobežo saimniecisko darbību.

    Aptauju pēc Latvijas Dabas fonda pasūtījuma veikusi SIA “TNS Latvia”.

    Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit