Zaļā Barometra apskats: septembris-oktobris 2021

Turpinās diskusija par grozījumiem Aizsargjoslu likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 21.09.2021. tika izskatīti grozījumiem Aizsargjoslu likumā uz 3. lasījumu iesniegtie priekšlikumi. Sniegtajos priekšlikumos un diskusijās iezīmējās iespējamais kompromiss, nosakot, ka aizsargājamie biotopi krasta kāpu aizsargjoslā ciemos un pilsētās būtu jāiekļauj līdz 300 m platumam, taču konkrēta redakcija netika apstiprināta. Vides konsultatīvā padome vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pauda viedokli, ka īpaši aizsargājamie un Eiropas Savienības nozīmes biotopi krasta kāpu aizsargjoslā ciemos un pilsētās iekļaujami ne mazāk kā 300 metru platā joslā.

Par Nacionālās apvienības un Jaunās Konservatīvās partijas deputātu priekšlikumiem grozīt Aizsargjoslu likumu, izslēdzot no tā prasību par īpaši aizsargājamo biotopu obligātu iekļaušanu krasta kāpu aizsargjoslā teritorijas plānojumā noteiktajos ciemos, jau tika minēts Zaļā Barometra marta-aprīļa apskatā https://www.zalais-barometrs.lv/zinas/6.html

Eiropas Komisija rosinājusi pārkāpuma procedūras pret vairākām ES valstīm, tai skaitā Latviju

Šogad Eiropas Komisija ierosinājusi vairākas pārkāpumu procedūras saistībā ar dabas direktīvu neievērošanu, kā arī turpinājusi jau uzsāktās pārkāpuma procedūras pret vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latviju. Zaļais barometrs vērš uzmanību uz to, ka šī rīcība no EK puses ir ļoti nozīmīga un būtu jāņem vērā, pilnveidojot mūsu dabas aizsardzības sistēmu.

Tā EK turpina pārkāpumu procedūru pret Latviju, nosūtot argumentētu atzinumu. Pārkāpumu procedūra rosināta tāpēc, ka Latvija nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un apsaimniekotu savas Natura 2000 teritorijas un tādējādi ievērotu Biotopu direktīvā noteiktos pienākumus, tāpat Latvija nav pareizi noteikusi visas Natura 2000 teritorijas, turklāt papildus tam Latvija nav noteikusi visām Natura 2000 teritorijām specifiskus saglabāšanas mērķus un nepieciešamos saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu Natura 2000 aizsardzību un atjaunošanu. Latvijai pēc argumentēta atzinuma saņemšanas  divu mēnešu laikā ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu situāciju, pretējā gadījumā EK var lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai. Šī pārkāpumu procedūra visdrīzāk tiks ņemta vērā, lemjot par Dabas skaitīšanas rezultātu piemērošanu dzīvē.

Ir vērts atzīmēt arī EK uzsākto pārkāpuma procedūru pret Igauniju, norādot, ka tās nacionālie tiesību akti ir pretrunā Biotopu direktīvas un Eiropas parlamenta un padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmi uz vidi novērtējumu prasībām, īpaši attiecībā uz mežistrādi Natura 2000 teritorijās. Biotopu direktīva pieprasa, lai visām darbībām, kurām varētu būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju, būtu jāveic atbilstošs novērtējums un tās būtu atļautas tiktāl, ciktāl tās būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju.

Jāatzīmē, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā situācija ir līdzīga, jo mežizstrāde ir atļauta noteiktās Natura 2000 teritorijas daļās atbilstoši zonējumam, kas ir paredzēts vispārīgajos un individuālajos īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumos. Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, normatīvajos aktos nav tieši noteikts atsevišķs izvērtējums par mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz Natura 2000 teritoriju pirms ciršanas atļauju izdošanas, un tas ir pretrunā Biotopu direktīvas prasībām.

Klajā nācis Eiropas revīzijas palātas ziņojums par mežu apsaimniekošanu

Ziņojumā atkārtoti uzsvērta ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakses nozīme, lai mežos saglabātu bioloģisko daudzveidību un risinātu klimata pārmaiņu problēmas. Ziņojumā konstatēts, ka ES centieni risināt šos jautājumus nav bijuši pietiekami un tās rīcībā ir iespējas darīt vairāk un veikt stingrākus pasākumus mežu aizsardzībai. Tā kā mežsaimniecība saņem finansiālu atbalstu no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tika vērtēti arī nosacījumi šī finansējuma saņemšanai un secināts, ka nav pietiekamas pārliecības, ka saņemtais finansējums tiek novirzīts vides ziņā ilgtspējīgām darbībām. Ziņojuma secinājumos sniegti ieteikumi uzlabot ieguldījumu biodaudzveidībā un klimata pārmaiņu problēmu risināšanā mežos, jāstiprina cīņa pret nelikumīgu mežistrādi, kā arī lauku attīstības mežsaimniecības pasākumus mērķtiecīgāk vērst uz biodaudzveidību un klimata pārmaiņām.

Vai šī ziņojuma secinājumiem būs kāda ietekme uz mežsaimniecības praksēm dalībvalstīs un kā ieteikumi tiks ieviesti praksē, varēsim vērtēt laika gaitā.

https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR21_21/SR_Forestry_LV.pdf

Kas notiek ar kompensācijām?

Lai arī jau vairākus gadus gan vides organizācijas, gan meža īpašnieki uzsver, ka atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzības radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir izšķirīgais faktors veiksmīgākai dabas aizsardzībai Latvijas mežos. VARAM bija izveidota darba grupa, kurā piedalījās dažādu interešu grupu pārstāvji, tika sagatavotas rekomendācijas, taču oktobrī cerības uz attīstību šajā virzienā stipri pavājinājās. Kā izrādās, Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā neko labāku neparedz.

Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču šobrīd Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.

Vides ministrs savos publiskajos izteikumos gan pauda, ka mēģinās panākt vienošanos ar Zemkopības ministriju par šo jautājumu un kompensāciju izmaksu nodrošināt vismaz esošajā apjomā, kā arī atjaunot kompensāciju darba grupu.