Bioloģiskās daudzveidības ekonomika – risinājums pasaules ekoloģiskajai krīzei

Šonedēļ Londonā klajā nāca jauns, vērienīgs ziņojums, kurā tā autors, Kembridžas universitātes profesors sers Parta Dasgupta, iepazīstina ar bioloģiskās daudzveidības ekonomikas ideju – ekonomisko ietvaru bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ziņojums, kas balstīts dziļā izpratnē par ekosistēmām un to saikni ar ekonomiku, aicina steidzami un fundamentāli mainīt mūsu pieeju ekonomikai un ekonomikas sasniegumu mērīšanai, lai aizsargātu dabu un līdz ar to arī mūsu labklājību.

“Mūsu ekonomika, iztika, labklājība ir atkarīgas no mūsu pašas dārgākās vērtības – dabas. Mēs nepastāvam atsevišķi no dabas, mēs esam dabas daļa”, ziņojuma ievadā saka Dasgupta. Profesors uzsver, ka daba ir tieši tāda pati vērtība kā ražošanas un cilvēkkapitāls, turklāt līdzīgi kā izglītībai un veselībai tai piemīt arī kas vairāk nekā ekonomiskais labums – pastāvēšanas vērtība. Bioloģiskā daudzveidība – sugu, dzīvotņu un ekosistēmu daudzveidība – ļauj dabai būt produktīvai, noturīgai un piemēroties pārmaiņām. Taču cilvēces pieprasījums un tas, kā mēs pārvaldām savus aktīvus, investējam un tērējam, novedis pie dabas piedāvājuma izsīkšanas. Ja ražošanas kapitāls un cilvēkkapitāls pēdējās desmitgadēs visā pasaulē ir pieaudzis, tad dabas kapitāls, mērot uz vienu cilvēku, samazinājies par 40%. Ziņojumā uzsvērts –“cilvēce ir piedzīvojusi milzīgu labklājības uzplaukumu, bet veids, kādā esam to sasnieguši, ir dārgi maksājis dabai”.

Dasgupta iezīmē mūsu izredzes, norādot, ka visā pasaulē bioloģiskā daudzveidība samazinās vēl līdz šim nepieredzētā ātrumā, tas, savukārt, apdraud dabas stabilitāti un produktivitāti, kas, savukārt rada diskus mūsu ekonomikai un labklājībai. Viens uzskatāms piemērs šādam procesam ir COVID 19 pandēmija, par kuru Dasgupta saka – tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Turklāt mūsdienu pasaulē daudzām ekosistēmām jau ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums, un to atjaunošana, ja vispār ir iespējama, ir sarežģīta un dārga.

Problēmas centrā, kā norāda Dasgupta, ir institucionāla un tirgus ekonomikas kļūda – dabas vērtība un tās devums sabiedrībai nav integrēts tirgus cenās un tirgus apsvērumos, tāpēc mēs investējam visos citos aktīvos, bet ne dabā. Turklāt dabas devums bieži vien ir kluss un neredzams, tās ietekme nav tieši sajūtama un aprēķināma un tāpēc mēs to neņemam vērā. Mūsu institucionālā un ekonomiskā pasaule ir uzbūvēta tā, ka izdevīgāk ir dabu izmantot, nevis aizsargāt, un prioritāte tiek piešķirta neilgtspējīgām ekonomiskām aktivitātēm, skaidro Dasgupta, pieminot, ka visā pasaulē ik gadu tiek maksātas dabai kaitējošas subsīdijas 4 līdz 6 miljardu dolāru apmērā.

Tāpēc ziņojuma piedāvātais risinājums ir jauns ekonomikas koncepts – bioloģiskās daudzveidības ekonomika. Tā ir ekonomika, kas ir saistīta ar dabu, kas funkcionē, izmantojot zināšanas par ekosistēmu darbību un kurā cilvēki netiek uzlūkoti atsevišķi no dabas. Piedāvātais koncepts ir sasniedzams, ejot trīs ceļus. Pirmkārt, jānodrošina, lai mūsu pieprasījums nepārsniedz dabas piedāvājumu – tam nepieciešama pāreja uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, enerģijas sistēmu dekarbonizācija, kā arī patēriņa un ražošanas pāstrukturizācija – pārstrādei, daudzkārtējai lietošanai, dalīšanās ekonomikai ir jākļūst par standartu. Otrs Dasguptas ziņojuma nospraustais virziens ir dabas saglabāšana un atjaunošana, uzlabojot un paplašinot aizsargājamās teritorijas, arī investējot daudzfunkcionālu ainavu uzturēšanā un dabā balstītos risinājumos klimata pārmaiņu mazināšanai. Un trešā pāreja, kas veicama – jāmaina ekonomiskās veiksmes mērījumu kritēriji – “dabai jābūt daļai no ekonomisko un finanšu lēmumu pieņemšanas”, savukārt IKP kā valstu ekonomiskās labklājības mērījums ir jāaizstāj ar daudz ietverošāku labklājības mērījumu – tādu, kas atspoguļo gan pašreizējo, gan nākamo paaudžu labklājību. Tas nozīmētu dabas kapitāla iekļaušanu nacionālajās aprēķinu sistēmās – un ziņojums aicina valdības un biznesus attīstīt un atbalstīt dabas kapitāla uzskaites un novērtējuma ietvarus, nodrošinot datu un modelēšanas pieeju standartizēšanu.

Vēl viens būtisks elements pārejai uz biodaudzveidības ekonomiku, ir institūciju un sistēmu pārveide, it sevišķi finanšu un izglītības jomā. Tā nepieciešams pastiprināt privātā un sabiedriskā finansējuma plūsmu virzienos, kas stiprina dabas kapitālu, un samazināt pretējo, kā arī stingri nostiprināt dabas pasaules vietu izglītības politikā.
“Nodalot dabu no ekonomiskās domāšanas mēs pieņemam, ka esam ārpus dabas. Ekonomika nav vainojama – vaina ir veidā, kā mēs to praktizējam,” norādīts ziņojumā. Savukārt sers Deivids Atenboro, kurš arī piedalījās ziņojuma prezentācijā,  teicis – “šis visaptverošais un ārkārtīgi svarīgais ziņojums parāda, ka, nostādot ekonomiku un ekoloģiju aci pret aci, mēs varam palīdzēt izglābt dabas pasauli un līdz ar to arī paši sevi”. 

Arī Latvijas Dabas fonds augstu novērtē šo ziņojumu un tā padomes locekle Inga Račinska pauž: “Arī Latvijā dabas aizsardzība nereti tiek pretstatīta ekonomiskam uzplaukumam. Tas ir nepareizi un tuvredzīgi, šādas pieejas popularizēšana ir izdevīga tiem, kas vēlas nemainīt pastāvošo kārtību un turpināt dzīvot uz dabas rēķina. Dasguptas ziņojums un virkne citu zinātnieku pētījumu skaidri pierāda to, ka daba un ekonomika var strādāt roku rokā, bet mums ir jārespektē dabas robežas un jāpārvērtē to, kā aprēķinam ekonomisko izdevīgumu. Neņemot vērā dabas vērtību zudumu, mēs radām maldīgu iespaidu par nozaru, kas stingri balstās dabas resursu izmantošanā, patieso ienesīgumu. Dabas aizsardzības pretinieki bieži mūs baida ar to, ka, pieņemot dabu iekļaujošu pieeju, preces un pakalpojumi kļūs dārgāki. Tā būs tikai tādā gadījumā, ja mēs par varītēm turpināsim pieturēties pie vecajiem paradumiem un veiksim tikai nelielus kosmētiskus labojumus mūsu ekonomikas sistēmās. Bet, lai veiktu apjomīgas un drosmīgas izmaiņas, tas jādara ES un globālā līmenī.  Tāpēc mēs pilnībā atbalstām ES līmeņa iniciatīvas un esam priecīgi par šo apjomīgo un zinātniski pamatoto ziņojumu, kas palīdz virzīties taisnīgākas nākotnes virzienā”. 

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties šeit.

Dasgupta Ziņojums ir neatkarīgs, globāls apskats par Bioloģiskās daudzveidības ekonomiku, kura sagatavošanu vadījis profesors Sers Parta Dasgupta (Kembridžas universitāte). Ziņojums izstrādāts Apvienotās karalistes valdības uzdevumā un tā izstrādi atbalstīja Konsultatīvā padome, kuras sastāvā bija politikas, zinātnes, ekonomikas, finanšu un biznesa pārstāvji.