Politiķu diskusija "Zaļais Grils" - kā sasniegt 25% bioloģisko lauksaimniecības zemju 2030. gadā?

Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un biedrība “Zaļā brīvība” projektā "Zaļais Barometrs" turpmākos trīs gadus analizēs un vērtēs politiskās norises un politiķu rīcību no vides, dabas un klimata perspektīvas. "Zaļais Barometrs" ietvaros regulāri norisināsies diskusijas "Zaļais Grils" - tās ir plānotas gan saistībā ar vēlēšanām, gan arī par aktuāliem jautājumiem projekta norises gaitā. 3. decembrī norisinājās pirmais "Zaļais Grils" pasākums par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā.

3. decembra "Zaļais Grils" diskusijā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas deputāts Artūrs Toms Plešs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, partijas "Nacionālā apvienība" biedrs Jānis Grasbergs, partijas "Zaļo un zemnieku savienība" Saeimas frakcijas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas deputāts Ilmārs Dūrītis. "Zaļā Grila" diskusiju moderēja žurnāla "BIOLOĢISKI" galvenais redaktors Raivis Bahšteins, ar dalībniekiem pārrunājot stratēģijas "No lauka līdz galdam" īstenošanas procesu un citus būtiskus jautājumus.

Kā sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā? Kāda stratēģija tiks izmantota šim nolūkam? Uz šiem un citiem jautājumiem bioloģiskās lauksaimniecības kontekstā 3. decembra "Zaļais Grils" diskusijā pūlējās atbildēt politiķi. Diskusija skatāma šeit.

Ekrānšāviņš no diskusijas "Zaļais Grils" tiešraides 3. decembrī.

Zaļā Grila dalībnieku galvenie vēstījumi

Artūrs Toms Plešs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (partiju apvienība «Attīstībai/Par!»):
– Ministrijas ieskatā 25% bio platību līdz 2030. gadam nav nesasniedzams mērķis, savukārt, runājot par augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu, tas jau ir lielāks diskusiju objekts. Ja vēlamies to izdarīt saprātīgā veidā, tad vienlaicīgi to nedrīkstam darīt pārāk strauji, jo vēl nevaram novērtēt, kāda būs ilgtermiņa ietekme uz vidi jaunām vielām, kas tā rezultātā varētu ienākt tirgū. Kad runājam par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, sajūtu lielu pretestību. Manā ieskatā nav iespējams atrauti skatīt Latvijas ekonomisko attīstību no patiesām rūpēm par vidi. Jo ātrāk mēs kā Latvijas sabiedrība un iesaistītās puses to sapratīs, jo veiksmīgāk varēsim meklēt risinājumus konkrētām problēmām.

Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (Nacionālā apvienība):
– Tendence rāda, ka būtiski pieaug saražotās bioloģiskās pārtikas apjoms. Vairākos piena pārstrādes uzņēmumos veiktas investīcijas, un tas rezultējies ar lielāku bioloģiskās produkcijas klāstu veikalos. Tāpat pieaugums ir arī graudkopības nozarē un dārzeņkopībā, arī augļkopībā. Zemkopības ministrija ir piesardzīga, jo nav pateikts, kādi būs atbalsta mehānismi un instrumenti, lai nenotiktu zemes palielināšana uz subsīdiju rēķina, bet gan, pateicoties ražošanas pieaugumam. Nav tikai melns un balsts – varam krasi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, ja pārejam uz bioloģisko lauksaimniecību, bet varam turpināt strādāt arī konvencionāli, ieviešot buferjoslas. Nevis vienkārši aizliegt, bet, piemēram, graudkopībai pavirzīties tauriņziešu audzēšanas virzienā, jo šīm kultūrām vajag mazāk slāpekli un augu aizsardzības līdzekļu. 

Armands Krauze, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs (Zaļo un zemnieku savienība): 
– Deviņdesmitajos gados arī smidzināju laukus, bet pamazām esmu nonācis līdz bioloģiskajai lauksaimniecībai. Esmu vienmēr uzskatījis, ka lauksaimniecība var būt zaļa, bet neesmu no tiem, kas saka, ka Latvija būs simtprocentu bioloģiska. Ja bioloģiskajai produkcijai būs tirgus, paši lauksaimnieki vairāk pievērsīsies bioloģiskajai ražošanai un mēs Zaļā kursa mērķus sasniegsim.

Ilmārs Dūrītis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs (partiju apvienība «Attīstībai/Par!»):
– Iestājamies par to, ka Latvijā nepieciešams veselīgāks dzīvesveids. Piemēram, pirmo reiz tapis antimikrobiālo līdzekļu apkarošanas plāns, iesaistot gan Zemkopības ministriju, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Bez veselīgas vides un bez veseliem dzīvniekiem, no kuriem iegūstam pārtiku, nav iespējama arī vesela sabiedrība. Tiekamies un diskutējam ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem, lai apspriestu pesticīdu lietošanas samazināšanu, saprotot, ka to nevaram izdarīt vienas dienas laikā. 

Paralēli "Zaļais Grils" diskusijām tiks veidoti regulāri politikas apskati, kuros tiks aplūkotas aktualitātes saistībā ar vides, dabas un klimata jautājumiem, taču centrālās norises saistīsies ar vēlēšanām – “Zaļais Barometrs” analizēs un vērtēs partiju programmas 2021. gada pašvaldību vēlēšanu laikā un 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Projekta "Zaļais Barometrs" partneri arī sniegs savu redzējumu par to, kas būtu galvenie “zaļie” darbi, kuri ietverami partiju programmās. Politiķi tiks aicināti uz “Zaļajiem testiem”, lai pārbaudītu, kādas ir viņu zināšanas par vides jautājumiem un pašu videi draudzīgie paradumi. Projekta "Zaļais Barometrs" gaitā nāks klajā “Zaļā barometra” podkāsts, kurā runāsim par vides politiku ar dažādiem ekspertiem.

Projekta "Zaļais Barometrs" partneri ir organizācijas, kurām ir vairāku gadu desmitu pieredze savā jomā – tā Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība pievērsīsies dabas daudzveidības un vides jautājumiem, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vērtēs lauksaimniecības politiku un tās ietekmi uz vidi, savukārt biedrība “Zaļā brīvība” galvenokārt vērtēs klimata un enerģijas politiku. Projekts "Zaļais Barometrs" norisināsies līdz 2023. gada 1. oktobrim.

Projekts "Zaļais Barometrs" iespējams, pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fondam. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Projektu "Zaļais Barometrs" finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EEZ un Norvēģijas granta apjoms ir 104 800 Eiro. Par projekta "Zaļais Barometrs" saturu atbild Latvijas Dabas fonds.

Plašāka informācija par Aktīvo iedzīvotāju fondu pieejama šeit.